Mārča pieraksti

Ceļojums Ventspils - Rīga

Ir rīts (to es tiešām saprotu, ka tas tā ir :)

Esmu uzrāpies uz savas mīļotās segliem un dodos virzienā Ventspils - Rīga. Ceļā esmu devies kopā ar Mārtiņu. Vidējais ātrums ap 120 km/h. Kkur Rīgas rajonā satiekam vēlvienu motobraucēju un nu jau esam veseli 3.

Tā nu braudām vēju un ātrumu joņojam pa Jūrmalas apvedceļu. Man mocītis sāk gausāk kustēt. Šķiet Viņai ir beigusies enerģijas dzira. Nepieciešams piestāt. Par to signalizēju pārējiem braucējiem. Viņi nepamana.

Tad nu es viens piestāju ceļa malā un pārslēdzos uz rezervi. Protams nepieciešams jamos sadzīt. Traucos ar lielu ātrumu jamiem pakaļ.

Apdzenot fūri pamanu priekšā policijas ekipāžu protams aizlidoju viņiem garām. Prātā skan viņu teiktais:

Lai jau lido pie Rīgas ir vēl viena ekipāža!

Joņoju, joņoju un beidzot sadzenu jaunsastapto kolēģi. Kaut kā man samisējas un pieskaros jamā pakaļējam ritenim. Tālāk viss notiek zibenīgi (nenotiek kā filmās rādītais un dzīvi arī nepaspēju pārdomāt tikai skaļš Bļ*ģ!). Krīt gan jams gan es (Te meistarīga pauze!)

Atveru acis un saprotu, dzīvs esmu, pakustēties arī varu! Apskatos riņķī - arī kolēģis var kustēties. Pieceļamies un ejam skatīties cik tad liela skāde mums ir. Ieraugu riņķī moču detaļas, kaut kādas atlūzas. Bļ*ģ, moča vairs nav, var vienīgi pa detaļām mēģināt salasīt ;( Kolēģim tas pats.

Tas notiek pie kaut kādām mājām. Aizejam līdz tām, ieejam iekšā, a tur neviena nav tikai tukša istaba. Sāku zvanīties vai kāds nevar atbraukt pakaļ un savākt mūs un detaļas. Zvanu šefam, jo viņš dzīvo tepat Jūrmalā. Nevarot atbraukt, jau Rīgā sastrēgumā. Labi, zvanu Rolandam. Izstāstu bēdu, jams saka mkei būšu pēc kādas stundas. Pa to laiku jau līdz “tukšajai” istabai ir atnākusi kaut kāda saimniece. Sabijusies no mums un draud izsaukt policiju. Nomierinam un apskaidrojam situāciju.

Un tad es pamodos!