Mārča pieraksti

Gadās arī tā

Stāsts diezgan vienkāršs un visā visumā īss.

Ir 4diena (vismaz man tā šķiet, ka tā bija), plkst., ir pēc 21. Atrodos vilcienā Rīga - Sloka (to uzzināju tikai vēlāk) kopā ar Andri. Braucam mājās. Pa ceļam tiek pārspriestas dažādas lietas. Nedaudz aizrunājamies. Skatamies pietura Asari (tā ir 2vas pieturas pirms vietas, kur mums jākāp ārā). Nez kāpēc pieceļamies un dodamies uz izejas pusi. Pietura, nez kādēļ kāpjam ārā (kā vēlāk noskaidrojās biju pārliecināts, ka Andris zin, kur esam un jamais bija pārliecināts, ka arī es zinu, ka ir jākāpj ārā).

Izkāpjam. Hmz.. Kkā patumšs.. Runājam tālāk un saku vakara frāzi.

Hmz.. Labi, ka izkāpām.. Šitas laikam iet uz Tukums2..

Ar acīm sekojam līdzi aizejošajam vilcienam līdz… [meistarīga pauze] … Ieraugam uzrakstu Vaivari.. Bāc.. Tā sākām smieties, kur tā var izkāpt nepareizā pieturā :D Nu neko devāmies līdz Asaru prospektam ķert citu transporta līdzekli. Vismaz dažas pozitīvas lietas bija:

1) iespēja kaut nedaudz apskatīties kādi izskatās Vaivari

2) nedaudz vairāk un ilgāk svaigs gaiss un neliela pastaiga