Nemīlu es vairs

15. aprīlis, 2008 – 20:02, 257 skatījumi

Nu memīlu es vairs, kaut sitiet nost - tikai posts.

Kādu laiku atpakaļ rakstīju par saviem sapņotajiem sapņiem, kuri piepildās.

Nemīlu es vairs viņus - viņi mani biedē, izraisa stresu un dīvainas emocijas.

Pāris nedēļas atpakaļ sapņoju par kirdikt, mašīnām un vēl visādām drazām - galu galā apskādēju mašīnu.

Tad vēl mistiskās lietas - piemēram šonakt sapņoju, ka man oranžajā 6 vēstules. Viena no tām no viena svarīga cilvēka un tāda nepavisam forša. A no rīta piecēlos un biju pilnīgi pārliecināts, ka tās vēstules ir man tiešām atnākušas un es pirms gulētiešanas esmu atvēris oranžo..

Protams izrādījās, ka ņifiga..

Kkādi nu tādi nevisai man viņi.

Maybe depresija?

  1. 8 komentāri rakstam “Nemīlu es vairs”

  2. Pauliņ, mazāk dzer…depresija būtu, ja tu nospaņotu, ka tevi savāc Omega uz aizved. Pieceļoties, pie durvīm ar klauvētu Omega.

    Komentēja Melnā Mamba, tieši 15.04.2008 20:23:45

  3. ā, tad tur tā vaina..
    hmm.. a mok vairāk vajaga?

    Komentēja marcis, tieši 15.04.2008 20:25:50

  4. Nu…tad būs grūti atšķirt realitāti no sapņiem. Tik neizlec pa logu.

    Komentēja Melnā Mamba, tieši 15.04.2008 20:29:56

  5. Laba iztēle vienkārši ;) Priecājies - labi strādā bezapziņa un stipri ietekmē arī apziņu. Pameditē - tev noteikti sanāks kaut kas ;)

    Komentēja koko, tieši 15.04.2008 21:40:23

  6. kas tur varētu sanākt labs? mm stāstītais? :)

    Komentēja marcis, tieši 15.04.2008 21:42:39

  7. Kamēr nesāc murgot, ka iet bojā tev tuvu (vai vienkārši zināmu) cilvēku draugi un/vai radi (ar nosacījumu, ka pāris dienu laikā uzzini, ka tas tiešām noticis), tikmēr vari īpaši nestresot…

    Komentēja binary, tieši 15.04.2008 23:19:36

  8. ir jau arī tādi bijuši

    Komentēja marcis, tieši 15.04.2008 23:33:28

  9. Tā nav depresija. Depresija ir tā visa sekas. Taču tam var tikt pāri. Alkohols arī tur nav pie vainas, taču tā pārmērīga lietošana dod iespēju no rīta neatcerēties nosapņoto. Manuprāt tas nav risinājums šai problēmai.

    Ir man sanācis šo parādību pētīt padziļināti un pašlaik vienīgā loģiskā hipotēze ir par “vienoto datu lauku”. Viss, kas ar mums notiek, notiks un notika, ir saglabāts šajā datu laukā. Standarta situācijā mums šiem datiem ir jātiek klāt brīdī, kad tas ir no`schedule`ēts, taču atsevišķos gadījumos mūsu smadzenes, konkrēti zemapziņa, tiek pie tiem priekšlaicīgi. Kādēļ tas notiek, es vēl neesmu sapratis. Taču uz šī lauka pamata var izskaidrot daudzas mistiskas parādības, piemēram, telepātiju. Laikam jāmēģina apkopot uz papīra visus savus secinājumus un jāieblogo, savādāk jau tagad esmu uzrakstījis vairāk, nekā tu savā ierakstā.

    Paradokss, ko esmu novērojis pēdējā laikā - visbiežāk sūdzības par Deja Vu man ir sanācis dzirdēt tieši no koderiem. Vai tas nav aizdomīgi (”Hack the planet”)? ;-)

    Komentēja Didulis, tieši 30.04.2008 05:50:06

Komentēt